Viedoklis: GK

Tweets Mar 2012

Ieraksti Twitter.com 2012. gada martā...

Tweets Feb 2012

Ieraksti Twitter.com 2012. gada februārī...

Tweets Jan 2012

Ieraksti Twitter.com 2012. gada janvārī...

Tweets Dec 2011

Ieraksti Twitter.com 2011. gada decembrī...

Par Antonoviem un "četriem Latvijas aktīvistiem"

Svētdienas vakara analītiskie TV raidījumi skatītājiem nelika vilties: bija daudz gana sensacionālas informācijas, kas varēja paslīdēt sabiedrības acīm nepamanītas, ja ne modrā izmeklējošo žurnālistu acs. Tāds bija arī Nekā Personīga sižets "Kokins it kā Latvijas vārdā Londonā slepus ticies ar Antonovu"

Jau 08-Dec-2011 mani uzrunāja Ansis Pūpols, aicinot izklāstīt Londonas brauciena mērķus. 9-Dec-2011 un 10-Dec-2011 Ansis zvanīja atkal, bet es no komentāriem atturējos, lai neapdraudētu šodienas notikumus. Tādējādi sižets par "četriem Latvijas aktīvistiem" raidījumā Nekā Personīga izvērsās kā stāsts par viltvāržiem, kas dīvainā sastāvā ved aizdomīgas sarunas ar šaubīgiem Krājbankas akcionāriem. Lielāka mērķa labad es esmu gatavs aizmirst un piedot šo pazemojumu.

Īstenība, kā tas bieži gadās ar mūsu revolveržurnālistiem, ir nedaudz atšķirīga.

Viss sākās ar mana drauga un jurista Ginta Gžibovska stāstu par Vladimira Antonova apciemojumu Londonā, kur puses apsprieda Vladimira Antonova aizstāvības plānus saistībā ar iespējamo kriminālvajāšanu Latvijā. No stāstītā es nopratu, ka Antonovu mērķis pašlaik ir palīdzēt Latvijas valdībai un FKTK, lai pierādītu, ka "pazudušie" 109 mLs nav zādzība, ka Krājbankas nauda ir "atrodama" un atgriežama Latvijas valstij un noguldītājiem. Iemesls šādai "labvēlībai" varētu būt gan vēlme kaut daļēji glābt savu reputāciju, gan cerība uz mazāk bargu tiesas spriedumu.

Par šo iespēju 26-Nov-2011 es ziņoju valdības ministriem, premjerministram, prokuratūrai un banku uzraugam. Mēs vienojāmies, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu akcionāru pārstāvja vizīte Latvijā, lai tiktos ar banku uzraugiem un izmeklētājiem.

2-Dec-2011 kopā ar advokātu Ventu Vidžu, juristu Gintu Gžibovski un uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu es devos uz Londonu, lai Sitijas Heronas torņa 20. stāvā tiktos ar Vladimiru un Aleksandru Antonoviem. Bislana galvenā loma sarunās bija vēsturiskais kontakts ar Aleksandru Antonovu, Vladimira tēvu, kura konstruktīvajai attieksmei bija izšķiroša nozīme turpmākajos notikumos. 7 stundu garajā sarunā Antonovi izklāstīja savu versiju par notikumiem, kuri bija pamatā FKTK lēmumam apstādināt Krājbankas darbību. Tā, protams, nebija neapzināta akcionāru kļūda. Taču, iespējams, tā nebija arī zādzība.

Ar Antonoviem mēs tikāmies arī nākošajā dienā, kad vienojāmies, ka Aleksandrs Antonovs ieradīsies Rīgā, lai tiktos ar banku uzraugu un izmeklētājiem. Atgriezies Rīgā es atkal noinformēju banku uzraugu un prokuratūru, panākot, ka puses sazinājās un nozīmēja tikšanos Rīgā.

Vakar es satiku Aleksandru Antonovu lidostā, bet šodien 10:00 viņam bija pirmā saruna FKTK un 13:00 - Ekonomikas policijā. Rīt sarunas turpināsies.

Ja Antonovu teiktais, ka Krājbankas "pazudušo" naudu ir iespējams atrast un vēl labāk - daļu pat atgūt, apstiprināsies, es būšu ļoti gandarīts. Šī starpniecības misija būs izdevusies. Esmu pārliecināts, ka bankas sabrukuma gadījumos informācijas asimetrija starp īpašniekiem un uzraugu ir ļoti toksiska. Pusēm savā starpā nesarunāties - tā ir dārga greznība, kas var rezultēties zaudējumos noguldītājiem. Pat ja ir noticis noziegums, iespējams, ka daļu nodarījuma ir iespējams vērst par labu. Šie apsvērumi mani motivē tikties ar darboņiem, ko daudzas Latvijas amatpersonas izvēlas neredzēt (jo vienmēr pastāv iespēja, ka revolveržurnālisti to interpretēs negatīvi).

Fakts, ka Aleksandrs Antonovs ir ieradies Latvijā, lai sniegtu paskaidrojumus un liecības tiesībsargiem, dod lielākas cerības noguldītājiem un vairāk informācijas regulātoram un tiesībsargiem Krājbankas kraha seku apzināšanai.

Tweets Nov 2011

Ieraksti Twitter.com 2011. gada novembrī...

Apsveicam Latviju dzimšanas dienā!

Šodien iebraucot Lattelecom Dzirnavu ielas 105 automašīnu stāvvietā, manu uzmanību piesaistīja liels plakāts, kas aizsedza visu ugunsmūri: "Apsveic Latviju!".

Vēlāk sapratu ka,

"lai mudinātu iedzīvotājus atcerēties un vienam otru pozitīvi uzmundrināt valsts svētkos, Lattelecom ir radījis interaktīvu apsveikumu platformu www.apsveiclatviju.lv, no kuras ikviens bez maksas var nosūtīt personisku apsveikumu saviem draugiem",

ko steidzu izmēģināt. Tukšo uzrunas logu izdevās aizpildīt pašam:

Mazai valstij tik grūti būt
Starp lielvarām
Samaltai, nospiestai, pakļautai?
Nē, Latvijas liktenis ir stiprai būt,
Skaistai, gudrai un savpatai!

Vietne izveidoja no mana pantiņa tiešsaistes kartiņu: http://www.apsveiclatviju.lv/?bJJMJ

Tāpat vietne piedāvāja par manu kartiņu paziņot sociālajos tīklos. Es izvēlējos Twitter, tāpēc automātiski tika noģenerēts sekojošs tvīts:

Hip-hip-urrā, Latvijas dzimšanas dienā! http://www.apsveiclatviju.lv/?bJJMJ

kuru izlasīja 2786 mani sekotāji.

No vienas puses: tad nu tik tālu digitālajā progresā esam nonākuši, ka savu mīlestību pret valsti paužam ... ar interneta robotu palīdzību ... neieliekot dvēseli ... piesārņojot 2786 cilvēku (manā gadījumā) informācijas telpu ...

No otras puses: neviens jau neliedz ierakstīt individuālu vēstījumu (kā es to atļāvos) un tehnoloģiski jaudīgi atgādināt, ka mēs savu valsti un savu valodu nevienam atdot negrasāmies.

Jauni plakāti: "nežēlastībā kritušais" Štokijs un "dedzinātājs" Krūmiņš

Turpinot radošos vingrinājumus par Štokija "komunikāciju ar sabiedrību", @Ekbauma nāca klajā ar nobrauktu dzīvnieciņu, kura kompozīcija bija tuva sižetam ar pārkrāsoto lapsu. Bija skaidrs, ka veidojas diptihs! Man pazīstamā lieliskā bioloģe @fanijasitca palīdzēja ar precīzu sugas noteikšanu, Balti Lauris lieliski samaketēja, un kārtējais intelektuālais huligānisms bija tapis:

Pēc tam ienācās vienas aculiecinieces foto, kura iemūžināja, kā "rakstnieks" Lato Lapsa iekāpj sava brāļa melnajā bembī, kas ir noparkots neatļautā vietā uz trotuāra Kalpaka bulvārī. Mēs nevarējām noturēties, nepavīpsnājot par Lato Lapsas vaimanām par specdienestu vajāšanām, kuras "sarīkojis" Štokijs:

Beigās atcerējāmies SCP Liepājas nodaļas vadītāju Edgaru Krūmiņu, kuru izmanīgais Stīns Lorenss (a.k.a. Luijs Fonteins) apvainoja šantāžā pēc pašvaldību vēlēšanām. Atcerējāmies bēdīgi slaveno Fontaine Palace dedzināšanu. Atcerējāmies Rockmaster Scott & The Dynamic Three oldskūla repa himnu "The Roof Is On Fire". Un tapa šis necenzējamais un necenzētais plakāts (personām līdz 18 gadu vecumam un ar angļu valodas zināšanām neskatīties!):

  "The Fontaine Is On Fire"

Visus trīs jaunos plakātus 11.11.11. mēs svinīgi iesniedzām saviem cīņubiedriem Aigaram un Edgaram, jo bez veselīgas ironijas politiskie procesi ir nebaudāmi!

Tovakar Tomasa Kleina un Edgara Silacērpa iedvesmoti mēs pārsvarā dziedājām Līvu un Credo dziesmas, nevis repu, un, kā pieklājas Lāčplēša dienas vakaram, dziedāšanu noslēdzām ar "Dievs, svētī Latviju!".

Tweets Oct 2011

Ieraksti Twitter.com 2011. gada oktobrī...

Sarunai ar vēlētāju ir jābūt konstruktīvai un nepārtrauktai

Viss sākās ar dažiem zīmīgiem darbiem, kurus paveica Aigars Štokenbergs, no Sabiedrības Citai Politikai opozicionāra kļūstot par Vienotības pozīcijas ministru (vēlāk pat diviem).

Pirmais Štokija lielais solis tieslietu ministra (TM) amatā bija ierosinājums, lai tiesu izpildītāji glabātu naudas līdzekļus Valsts Kasē (palielinot tās likviditāti par vismaz 40mLs [precizēts: pašlaik 86 mLs] un samazinot maksātnespējīgo uzņēmumu likvidācijas laiku, jo bija zudusi tiesu izpildītāju ieinteresētība no termiņdepozītiem komercbankās).

Tad ar Štokija rīkojumu no pienākumu pildīšanas tika atstādināts Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte par aizdomām saistībā ar plašām nelikumībām cietumu vadībā (kas nekavējoties lika Visvaldim salimt tieši uz likumā atļautajiem 4 mēnešiem).

Pēcāk arī TM pārraudzībā esošais Uzņēmumu reģistrs pieņēma vairākus tiesiskus lēmumus, kas:

a) ļāva Latvijas Kuģniecības akcionāriem beidzot pārņemt kontroli sev piederošā uzņēmumā;

b) leģitimizēja Londonas tiesas lēmumus Latvijā, apķīlājot 25 uzņēmumu kapitāldaļas un nodrošinot Latvijas Kuģniecības prasījumus 135 m$ apjomā.

Pēc TM ierosinājuma tika pieņemts "ofšoru atvēršanas" likums, kas ievērojami samazināja 'politbiznesmeņu' manevra iespējas.

Iekšlietu ministrija (IeM) uzsāka sadarbību ar Finanšu ministrijas Muitas kriminālpārvaldi, lai apkarotu kontrabandas 'astoņķāji', kura taustekļi ir atrodami vairākās valsts pārvaldes struktūrās.

IeM pakļautībā esošā Robežsardze pastiprināti sāka kontrolēt 'degvielas vedējus' uz Austrumu robežas.

Štokijs apturēja policijas automašīnu iepirkumu, par kuru iepriekš bija izteiktas aizdomas, ka tas rakstīts šauram pretendentu lokam un ierobežo konkurenci.

Štokijs uzdeva paātrināt darbu pie elektroniskas robežas šķērsošanas sistēmas ieviešanas, kas samazinātu autopārvadātāju dīkstāvi uz robežas (tiesa, tā izsaucot nepatiku Robežsardzē, kurai līdzšinājā kārtība, iespējams, nodrošināja regulārus labvēlības maksājumus).

Īsāk sakot, Štokijs paplosījās. Varbūt ne pietiekami publiski, bet mērķtiecīgi un gana sāpīgi tiem, kas bija raduši nozagt valsti paklusām. Tas deva zināmu gandarījumu arī man kā TM padomniekam, lai gan daudzus plānus (PPP cietumi, TM valsts aģentūru un uzņēmumu pārvaldes reforma) pabeigt šīs valdības pilnvaru periodā pabeigt neizdevās.

Tiesa, visa veida un nokrāsu žuļiku atbildes soļus ilgi gaidīt nenācās. Īsā laikā sabiedrība vismaz 46 publikācijās uzzināja, ka Štokijs it kā slēpj Ferrari, izvairās no nodokļu nomaksas, saistīts ar kriminālām autoritātēm, terorizē Kandavas mierīgos iedzīvotājus, nemāk aizpildīt amatpersonas deklarāciju un ir romantiskās attiecībās ar Agnesi Zeltiņu.

Apkopojot negatīvās publikācijas par Štokiju, nedēļu pirms vēlēšanām tika izdots 8 lappušu izdevums 140,000 eksemplāru (!!!) lielā tirāžā, kas tika nosūtīts visiem (!) vēlētājiem Zemgalē, kur 11.Saeimas vēlēšanās Vienotības sarakstā Štokijs startēja ar 1.numuru. Šo izdevumu ar nosaukumu „Štokenberg, pietiek!” par saviem līdzekļiem izplatījusi "ar politiku nesaistīta privātpersona, kura saņēmusi atļauju bez maksas izmantot un izplatīt drukātā formā publikācijas par Aigaru Štokenbergu". Lai pastiprinātu pretkampaņas iespaidu uz vēlētāja apziņu, Rīgā, Jelgavā un dažās citās Zemgales pilsētās pirms vēlēšanām tika izlīmēta vides reklāma, kurā it kā Štokijs pats augstprātīgā un ņirdzīgā tonī komentē sev adresētos pārmetumus (piemēram: "Nu OK, sashēmoju nodokļus. Ko man tagad - par iekšlietu ministru nebūt? Da sauciet policiju! Ja kas, es esmu viņiem visiem priekšnieks, ha-ha. Viss ir štokos:) Jūsu Štokijs"). Antireklāma tāpat tika publicēta laikrakstos, t.sk. "Latvijas Avīzē".  Mēdiju eksperti privātā sarunā Štokija pretkampaņas kopējās izmaksas ir vērtējuši 300,000Ls apmērā, proti - kā ievērojamas.

Štokijs man neļaus samelot, ka pirms pašām vēlēšanām es viņu aicināju mēdijos atbildēt uz pārmetumiem. Štokijs atteicās, jo nevēlējās uzsākt diskusiju ar zemiskajiem "ziņu" autoriem... 

11.Saeimas vēlēšanās 23% no Vienotības vēlētājiem Zemgalē Štokiju izsvītroja, bet 19% - pievilka plusu. Štokijs bija pārvērtējis elektoru spēju kritiski analizēt pirmsvēlēšanu pretkampaņas informāciju un Saeimā netika ievēlēts.

Pēc vēlēšanām ir iestājies tāds klusums Štokenberga personas sakarā, ka man tas šķiet teju nepieklājīgi.

Es aicinu Štokiju turpināt sarunu ar savu vēlētāju, ko tik pārliecinoši ir uzsākusi "ar politiku nesaistīta privātpersona"!

Sadarbībā ar Kristīni Ekbaumu un mākslinieku no reklāmas aģentūras "Balti" ar Photoshop palīdzību es izveidoju pāris antireklāmas maketus, kuri varētu aizņemt vides reklāmas telpu, ja Štokijs turpinās klusēt:

Tāpat es iezīmēju sarunas toni, kuru Štokijam savā komunikācijā nevajadzētu lietot:

Jo sarunai ar vēlētāju ir jābūt konstruktīvai un nepārtrauktai.